Maksts infekcijas ir iespējamas jebkurā vecumā!

PVO statistika liecina, ka daudzās valstīs sieviešu dzīves kvalitāti pasliktina vairāku veselības un sociālo faktoru kombinācija. 

Maksts infekcijas var izraisīt baktērijas (bakteriālā vaginoze, trihomoniāze), rauga sēnītes (kandidoze) vai vīruss (herpes). Tās ietekmē sievietes dzimumorgānus, radot nepatīkamas sajūtas, kā arī vairāk vai mazāk nopietnas veselības problēmas.

Izplatītākās maksts infekcijas ir:

Vulvovaginālā kandidoze 

Vai jūs zināt, ka apmēram 75% reproduktīvā vecuma sieviešu vismaz vienu reizi dzīves laikā rodas candida infekcija un ka lielākajai daļai šī problēma atkārtojas?

Vulvovaginālā kandidoze ir bieža infekcija, kuras izraisītāja ir rauga sēnīte (candida albicans), kas parasti ir sastopama vairākās ķermeņa daļās (mutē, makstī, zarnu traktā). Vaginālā candida infekcija ļoti bieži rodas pusaudzēm, reproduktīvā vecuma sievietēm un sievietēm, kurām ir aktīva dzimumdzīve. Turklāt asimptomātiski tā mēdz būt arī mazām meitenēm un vīriešiem.

Šīs infekcijas galvenie cēloņi: psihofiziska spriedze, cukura diabēts, plaša spektra antibiotisko līdzekļu lietošana lielās devās. Pēdējais izraisa probiotiķu nepietiekamība (tās ir “labās” baktērijas, kas novērš šo sēnīšu dabisko vairošanos). Vulvovaginālās kandidozes simptomi: intensīvi, balti, biezpienam līdzīgi izdalījumi no maksts, nieze, kairinājums un/vai dedzināšana makstī un vulvā, apsārtums, sāpes urinējot un reizēm balti plankumi uz ādas maksts apvidū. Vairākumā gadījumu kandidozi var novērst, pastāvīgi uzturot dzimumorgānu apvidu sausu un tīru.

Hlamīdijas

Hlamīdiju infekcija ir viena no izplatītākajām seksuāli transmisīvajām slimībām pasaulē.

Šīs infekcijas izraisītājs ir mikroorganisms chlamydia trachomatis. Tā tiek pārnesta vaginālā, anālā vai orālā seksa laikā, nelietojot izsargāšanās līdzekļus, kā arī ir iespējama infekcijas pārnese no mātes uz augli.

Visbiežākie simptomi ir patoloģiski izdalījumi no maksts un ģenitāliju nieze. Vairākumā gadījumu infekcija rodas sievietēm, kurām ir aktīva dzimumdzīve (visbiežāk apmēram 20 gadu vecumā), un 75% gadījumu tā noris asimptomātiski. Šī iemesla dēļ nereti gadās, ka hlamīdijas netiek ārstētas un tam var būt nopietnas sekas. Lai novērstu šo infekciju, ieteicams katra dzimumakta laikā pareizi lietot prezervatīvu, kā arī regulāri veikt specifiskus ginekoloģiskos izmeklējumus pat tad, ja šķiet, ka tas nav nepieciešams.

Trihomoniāze

Trihomoniāze ir viena no izplatītākajām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) pasaulē un ar to slimo gan sievietes, gan vīrieši. Saslimstības biežums ir atkarīgs no ģeogrāfiskajiem un rasu faktoriem, kā arī higiēnas paradumiem.

Patogēnais organisms parasti tiek pārnests seksuālu kontaktu ceļā, taču inficēšanās ir iespējama arī netieši, saskaroties ar netīru apģērbu vai priekšmetiem (piemēram, dvieļiem un apakšveļu). Šī problēma galvenokārt rodas sievietēm vecumā no 16 līdz 45 gadiem. Tās cēloņi ir gan lielāka riska faktoru iedarbība, gan glikozes – kas ir trichomonas vaginalis vairošanās pamatsubstrāts – klātbūtne maksts epitēlijā. Trihomoniāzes simptomi ir dažādi un bieži vien traucējoši; tie var būt intensīvi smakojoši izdalījumi no maksts, nieze vai kairinājums makstī, sāpes dzimumakta laikā, vagināla asiņošana. Turpretim vairākumam vīriešu, kuriem ir trihomoniāze, parasti nav nekādu simptomu.

Gardnerella vaginalis

Gardnerella vaginalis izraisītās infekcijas ir divas reizes biežākas nekā candida albicans izraisītās infekcijas.

Tāpat kā candida albicans, arī gardnerella vaginalis ir baktērija, kas parasti ir sastopama zarnu mikroflorā. Mainoties vaginālajam pH līmenim, samazinās pienskābo baktēriju – kas ir maksts ekosistēmu aizsargājošās baktērijas – daudzums un rodas infekcija. Riska faktori: dzimumattiecības ar dažādiem partneriem, izsargāšanās līdzekļu nelietošana, nepietiekama vai slikta intīmā higiēna, nepareiza antibiotiku lietošana, intrauterīno ierīču lietošana kontracepcijas nolūkos, grūtniecība un ģenētiska predispozīcija. Tipisks šīs infekcijas simptoms ir spēcīga un nepatīkama “bojātu zivju” smaka, un “zivju smakas tests” ir arī viens no slimības diagnosticēšanas veidiem. Citi simptomi: izdalījumi no maksts, pelēkbalts sekrēts, dedzināšana dzimumakta laikā un urinējot. Tomēr bieži vien šī infekcija noris bez simptomiem. Šādos gadījumos ginekologu ieteiktā profilakse ir:

  • censties nevalkāt sintētisku materiālu apakšveļu un cieši piegulošu apģērbu;
  • menstruāciju laikā bieži mainīt higiēniskās paketes;
  • vienmēr dzimumakta laikā lietot prezervatīvu pat tad, ja tas nav ar gadījuma partneri;
  • atturēties no dzimumattiecībām ginekologa nozīmētās ārstēšanas laikā;
  • lietot tikai savus personīgās higiēnas piederumus
  • fiziskās aktivitātes, veselīgs un sabalansēts uzturs;
  • nepārspīlēt ar pārāk biežu mazgāšanos, lai neizjauktu ķermeņa dabiskos aizsargmehānismus.

Genitāliju herpes

Ģenitāliju herpes ir lipīga slimība,

kuras izraisītājs ir herpes simplex vīruss (HSV) – tas pats patogēns, kas izraisa bieži sastopamās herpes uz lūpām. Tas inficē ādu, ģenitāliju gļotādu un reizēm pat anālās atveres apvidu. Vīruss tiek pārnests, piekopjot dzimumattiecības ar inficētu personu bez izsargāšanās līdzekļiem. Inficēšanās iespējamība ir lielāka pie pasliktinātas imūnaizsardzības, spriedzes (stresa), izjaukta hormonālā līdzsvara un novājinātas imūnsistēmas.

Pirmais simptoms ir nelieli, sarkani pūslīši uz ģenitālijām vai ap anālo atveri, kuri izraisa lokalizētu niezi, dedzināšanu un apsārtumu. Šī vīrusa ārstēšanas līdzekļi ir pretvīrusu krēmi un iekšķīgi lietojami pretvīrusu līdzekļi, lai gan nav pierādījumu, ka šāda terapija iznīcinātu vīrusu efektivitāti.

Parasti (īpaši tad, ja slimības atkārtojas) fundamentāli svarīga loma ir ginekologa konsultācijai.

Šīm lapām ir tikai informatīvs raksturs. Tās nekādā gadījumā neaizstāj GINEKOLOGA konsultāciju. Konstatējot jebkuru no minētajiem simptomiem, lūdzu, konsultējieties ar savu ginekologu!

CLOSE
CLOSE